Kvarcs

Silīcija dioksīds (SiO2) ir viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem. Tas ietilpst lielākajā daļā iežu - gan magmatiskajos, gan metamorfajos, gan nogulumiežos. Kvarcs ir izturīgs pret dēdēšanu (iežu noārdīšanos), tāpēc smiltis pārsvarā sastāv no kvarca graudiņiem, jo pārējie mazāk izturīgie minerāli ir noārdījušies. Kvarca kušanas temperatūra ir 1650 (±75) °C. Latvijā kvarcs ļoti bieži sastopams kā ledāja atnesto iežu sastāvdaļa. Kvarcu izmanto ļoti daudzās jomās - optikas ražošanā, precīzo aparātu būvē, keramikā, elektrotehnikā, metalurģijā, laboratorijas trauku ražošanai, būvmateriālu rūpniecībā, juvelierizstrādājumu izgatavošanai un citur.Rūpniecībā izmantojamu kvarca smilts (vāji cementētu smilšakmeņu) iegulas Latvijas zemes dzīlēs ir sastopamas samērā reti un tikai “ Bāle-Bērziņi” atradnes smiltis tikušas  īpaši pētītas un atzītas  kā izejviela stikla un sauso buvmateriālu ražošanai, kā arī  metalurģijā . Atradnes “ Bāle-Bērziņi” izpēte veikta no 1959. līdz 1960. gadam, izpēti veikusi Latvijas ģeoloģijas un zemes dzīļu aizsardzības pārvalde. Šo ģeoloģisko izpētes darbu rezultātā izdalīti vairāki atradnes laukumi. Saskaņā ar šīs izpētes rezultātiem kvarca smits ķīmiskā sastāva vidējie rādītāji ir: SiO2  98,09%, Fe2O3 0,16%, TiO2 0,21% , bet granulmetriskajā sastāvā dominē vidējgraudainas un smalkgraudainas frakcijas materiāls (0,1-0,6 mm)